Desmito klašu karjeru izglītojoša ekskursija.
Kā katru gadu, protams, arī mums bija iespēja doties ekskursijā. Taču šoreiz kā jaunajiem vidusskolēniem mūsu ekskursija bija saistīta ar karjeru. Tapēc karjeras projekta ietvaros apmeklējām uzņēmumus – Karameļu darbnīcu un cauruļu ražotni ‘’Evopipes’’, kā arī mums piedāvāja apmeklēt Jelgavas Dzelzceļa muzeju.
Izbraucām 8.30 no rīta, un pēc neilga brauciena uz Jelgavu jau desmitos mūs sagaidīja Karameļu darbnīcā. Dalījāmies grupās, vieni devās uz Karameļu darbnīcu, taču otri- uz Dzelzceļa muzeju.
Karameļu darbnīcā mūs sagaidīja ar jauku pārsteigumu – varējām nogaršot viņu gatavotās karameles. Pēc tam divi meistari rādīja paraugdemonstrējumu, gide stāstīja visu, kas gatavošanas procesa laikā notiek. Karamelēs tiek izmantotas maz sastāvdaļas – cukurs, glikozes sīrups,ūdens, citronskābe un dabīgās krāsvielas. Un ar šīm sastāvdaļām tiek iegūts ļoti garšīgs un skaists iznākums – karamele. Darbnīcas ekskursijas otrajā daļā mums pašiem bija iespēja veidot savas karameles, un tad gan katrs izpaudās, veidojot visdažādākās karameļu formas. Nogaršojām arī tikko gatavotas, siltas karameles, kas, mūsuprāt, ir daudz gardākas nekā tad, kad tās jau ir sacietējušas. Noslēgumā iepirkāmies darbnīcas veikaliņā. Tur katrs varēja iegādāties karameles, kādas vien sirds kāro – cietas, putotas, želejveida, ar banāniem, ķiršiem vai pat ar zaļo tēju. Izvēles iespējas bija bezgalīgas. Puišus īpaši piesaistīja karameles ar kaņepi, taču tās negaršoja kā visas mums zināmās saldās karameles. Mums šķita, ka tās garšo pēc suši lapām,halvas vai sezama sēkliņām.
Karameļu darbnīcas apmeklējums noteikti bija ļoti interesants. Uzzinājam, ka, lai kļūtu par karameļu meistaru, mums būtu jāmācās 9 mēnešus, jo karameļu veidošana ir bīstams process. Mūsuprāt, redzētais noteikti bija apbrīnas vērts, un mēs noteikti tur vēlamies doties vēlreiz.
Kamēr vieni darbojās karameļu darbnīcā, tikmēr otri uzzināja vairāk par Jelgavas Dzelzceļa vēsturi. Apskatījām senās fotogrāfijas, redzējām vilcienu maršrutus, rokās turējām vecās vilcienu biļetes. Redzējām arī filmas par vilcienu sistēmām Latvijā, kā arī sēdējām imitētā vilciena vegonā. Un arī šī muzeja apmeklējums noteikti bija noderīgs, jo informāciju, kuru uzzinājām, mēs dzirdējām pirmo reizi.
Pēc tam mums bija maziet brīvs laiks, tāpēc aizbraucām uz Lielupes palienes pļavām. Tās atrodas pavisam netālu no pilsētas burzmas,taču, tur nonākot, šķiet, ka atrodies pavisam citā vietā. Mēs uzkāpām jaunuzceltajā skatu tornī, no kura paveras skaista panorāma uz Lielupi, palienes pļavām un arī uz tur mītošajiem savvaļas zirgiem. Turpat arī piknikojām, vērojot skaisto dabas ainavu.
Pēdējais šīs dienas karjeras posms bija brauciens uz cauruļu ražotni ‘’Evopipes’’. Pirms uzsākām apskati, mums pastāstīja vairāk par pašu ražotni un par to, ar ko viņi nodarbojas. Šī kompānija ir vienīgā cauruļu ražotne Latvijā, kā arī tā ļoti sekmīgi attīstās visās Baltijas valstīs. Lielākoties tā savu preci eksportē uz Baltijas valstīm un Skandināviju, kā arī uz citām pasaules valstīm. Arī uzzinājam, ka, lai strādātu šādā ražotnē, mums noteikti ir jābeidz vidusskola un varbūt pat svarīga ir arī tehniskā izglītība.Jāzina inženierija, matemātika un fizika, jo tas viss, strādājot ražotnē, ir nepieciešams. Tad devāmies apskatīt pašu ražotni un redzēt, kā notiek process, kā tiek ražotas caurules un kā darbojas paši strādnieki. Process šķita interesants, un varbūt arī kāds no mums savu nākotni vēlēsies saistīt ar cauruļu ražotni.
Ekskursijas noslēgumā vienmēr ir vajadzīga kāda izklaide, un šoreiz mēs izvēlējāmies doties spēlēt boulingu. Pēc garas dienas, uzņemot zināšanas, vienmēr ir svarīgi mazliet atpūsties.Citispēlēja mierīgi un uz punktu skaitu neskatījās, taču dažiem parādījās īsts sacensību gars. Kopumā diena bija pavadīta ļoti interesanti, un noteikti katrs uzzināja daudz ko jaunu.
Una Filipoviča 10.a klase
